Latvija: Ceļojuma baudas SPA Zemgalē

Romantiski pirts rituāli

Valentīndienai tuvojoties ČEMODĀNA tūre pa Zemgales pirtīm būs romantiskāka nekā citkārt, jo šoreiz īpaši interesējamies par vietām, kur laiku pavadīt divatā.

Pirts vai pāru terapija?

Aiz Grenctāles viesu nama „Bed & Breakfast” (šobrīd atpūtas vieta Rasa SPA) prozaiskā nosaukuma un necilās ārienes slēpjas silta uguntiņa. Istabā uz galda kūp tēja, deg sveces, kamīnā kuras uguns - top skaidrs, ka esam gaidīti. pēdējās samulsuma paliekas ātri vien likvidē viesu nama saimnieki - Elīna un Mārtiņš Zvirbuļi, kas par mums uzmanīgi rūpējas visu ciemošanās laiku. Vēl viens pārsteigums - kad uzzinu, ka savus viesus arī masē un per paši saimnieki - abi ir krietni jaunāki par to vecumu, kas šķiet piedienīgs pirtniekam. Bet izrādās, tā ir tikai un vienīgi priekšrocība! „Bed & Breakfast” saimnieki ar prieku pieņem mazas kompānijas, bet īpaši pārus un kopā ar ciemiņiem pavada visu vakaru, rūpējoties ne vien par fizisko labsajūtu, bet arī par noskaņu un spēju izprast un sajust pirti un vienam otru. Nevilšus sanāk gandrīz tāda kā pāru terapija. Un, pats galvenais- tas strādā. Ja jau par romantiku, tad jāpiemin, ka „B&B” ir speciāli piedāvājumi vakara pavadīšanai divatā, piemēram, gardēžu vakars un vannas vakars. Bet – ja nodomi ir nopietni – es noteikti iesaku izvēlēties klasisko pirts rituālu, kas ilgst četras stundas un kura sekas, domājams, varētu būt ilgstošākas un paliekošākas visādā ziņā. Lieta tāda, ka kaut arī rituāla laikā visu uzmanību velti tikai sev un divvientulībā ar otru cilvēku nav lemts palikt gandrīz ne brīdi, tomēr šī ir tāda kā augsnes sagatavošana...turpinājumam.

Pieskārienu ABC

Kopumā rituāla laikā pirtī ejam piecas reizes. Pirmā ir iepazīšanās reize, kad izsildāmies un papļāpājam. Otrās laikā tiekam noskrubēti ar sāls, sodas un aromātisko eļļu maisījumu. Trešajā reizē nākas pastrādāt pašiem, jo tiekam mācīti, kā pareizi pērties un pērt vienam otru. Tiek pilnībā pamodināta un iedarbināta ierūsējusī taustes maņa. Elīna arī zina izstāstīt – katram nepieciešams ne vien sajust otra cilvēka siltumu, bet- kas vēl svarīgāk – prast to dot pretī. Un pirts ir lielisks iemesls, lai ikdienā trūkstošo iztikas minimumu saņemtu ar kaudzīti. Nākamajā pirtsgājienā pēršanu savās rokās ņem abi pirtnieki. Šeit ir kāda būtiska nianse – pēc visiem pirts likumiem rūpes par sieviešu kārtas ciemiņiem uzņemas Mārtiņš, bet par kungu pēršanu gādā Elīna. Tāpat būs arī noslēguma reizē, kad mans vīrs saņems medus masku, bet es - fantastisko putu masāžu, kuras atstātās vieglās tirpiņas jutīšu vēl mājās, liekoties gultā!

Bauda slēpjas galvā

Otrs fantastiskais rituāla brīdis – patiesībā visas manas līdzšinējās pirts pieredzes virsotne: lieliskās izjūtas aukstajā baseinā, ko saņēmu pēc lielā pēriena. Pirms tam Elīna man jau pačukst, ka izjūtas aukstajā ūdenī var būt ļoti mulsinošas. Baseinā kāpju pēc patiesi pamatīgas karsēšanās - tādas, kad uz beigām šķiet - nu vairs nevaru! - un gaidu, kas nu būs. Guļu aukstajā ūdenī, mirkšķinu acis, un nekas nenotiek, pagūstu vēl padomāt, ka nav jau nekā īpaša...un tad nāk klikšķis! Aizveru acis, un – goda vārds – šķiet, ka mežonīgā ātrumā griežos ap savu asi, ūdens liekas silts, un pārņem sajūta, ka peldu melnā, siltā izplatījumā. Dziļi ieelpoju un...sāku smieties. Nē, patiešām, es guļu aukstā baseinā un kādas piecas minūtes skaļi smejos! Tik atbrīvojoša sajūta – tīra fantastika! Izkāpjot no baseina šķiet, ka es beidzot esmu nometusi smakas bruņas un ap sirdi kļūst viegli un draiski. Elīna skaidro, ka visa izjūtu sakne slēpjas galvā (kā jau daudzās lietās) - pateicoties krasajām temperatūras maiņām, uz brīdi tiek piebremzēti un it kā pārstartēti pakausī esošie smadzeņu centri, kas atbildīgi par koordināciju – tajā brīdī tu topi pilnīgi brīvs. Kā balta lapa, kas gatava iedvesmai.

Putu tirpiņas un zemeņu saldējums

Kad visi rituāli noslēgušies, tieku nosēdināta pie kamīna un ietīta mīkstā sedziņā. Vieglās putu atstātās tirpiņas joprojām jūtu uz ādas. Ēdu visgaršīgāko saldējumu pasaulē (ar visvienkāršāko recepti: sablenderētas saldētas zemenes + saldais krējums + pūdercukurs) un klausos visskaistākajā mūzikā - Elīnas un Mārtiņa mazo bērneļu solīšos otrajā stāvā. Un jūtos karaliski. Un te nu tas ir – mans īpašais, romantiskais mirklis. Vīrs gan šobrīd nevis tur manu rociņu un skatās kamīna liesmās, bet ir iegrimis sarunā ar saimniekiem. Bet viņš ir te. Un izjūtas ir vairāk nekā romantiskas.

Autore: Dagnija Asare, žurnāls „Čemodāns”
Materiāls pārpublicēts no žurnāla "Čemodāns" (04.02.2009. #03/36) ar žurnāla atļauju.